Slīkšana joprojām ir viens no galvenajiem nejaušas nāves cēloņiem visā pasaulē, īpaši mazu bērnu vidū. Lai gan sabiedriskās kampaņas bieži uzsver drošību atklātā ūdenī, daudzi negadījumi notiek daudz tuvāk mājām — pagalma baseinos, vannās un pat mazos ūdens traukos. Efektīvai slīkšanas novēršanai ir nepieciešama vides aizsardzības pasākumu, aktīvas uzraudzības un izglītības kombinācija.
Pirmkārt, ir svarīgi izveidot fiziskas barjeras. Starptautiskie pētījumi liecina, ka četrpusīgs, pašnoslēdzošs un pašfiksējošs žogs ap peldbaseiniem var samazināt noslīkšanas risku vairāk nekā uz pusi. Baseinu pārsegi un drošības tīkli nodrošina papildu aizsardzības slāni, taču tie nekādā gadījumā nedrīkst aizstāt atbilstošu žogu. Iekštelpās ģimenēm ieteicams iztukšot vannas un spaiņus tūlīt pēc lietošanas un uzglabāt ūdens traukus bērniem nepieejamā vietā.
Otrkārt, uzraudzībai jābūt pastāvīgai un uzmanīgai. Gan Amerikas Pediatrijas akadēmija, gan Pasaules Veselības organizācija uzsver "pieskāriena uzraudzības" koncepciju zīdaiņiem un maziem bērniem, kas nozīmē, ka pieaugušajam vienmēr jāatrodas rokas stiepiena attālumā, kad bērni atrodas ūdens tuvumā. Uzmanību novēršoši faktori, piemēram, mobilie tālruņi vai mājas darbi, ievērojami palielina nepamanītu negadījumu risku.
Treškārt, ūdens prasmju un gatavības ārkārtas situācijām attīstīšana glābj dzīvības. Bērnu peldēšanas apmācība agrīnā vecumā uzlabo drošību, lai gan nodarbībām vajadzētu papildināt, nevis aizstāt, modru uzraudzību. Tikpat svarīgi ir nodrošināt, lai aprūpētāji pārzinātu kardiopulmonālo reanimāciju (KPR). Tūlītēja KPR var divkāršot vai pat trīskāršot izdzīvošanas rādītājus slīkšanas gadījumos.
Visbeidzot, tehnoloģijām var būt atbalstoša loma. Baseinu signalizācijas ierīces, valkājamas ierīces un kustību sensori brīdina, ja notiek neuzraudzīta iekļūšana. Tomēr šie rīki jāuzskata par papildinošiem pasākumiem, nevis aizstājējiem cilvēku modrībai un vides aizsardzības pasākumiem.
Slīkšanas novēršana mājās prasa daudzslāņu pieeju: barjeras piekļuves ierobežošanai, uzraudzība negadījumu novēršanai, izglītība kompetences veidošanai un gatavība efektīvi reaģēt. Katrs pasākums atsevišķi samazina risku, bet kopā tie veido visaptverošu drošības tīklu. Dzīvības aizsardzība nesākas ar bailēm, bet gan ar apzinātu rīcību — nodrošinot, ka ūdens joprojām ir prieka un veselības avots, nevis traģēdija.